Ja esat bijuši cītīgi multivides žurnāla "Nākotnes Parks" iepriekšējo sēriju skatītāji, gan jau būsiet pamanījuši, ka mēs esam aizsākuši tādu kā cītīgāku iepazīšanos ar jauno, drošo virtuālo eParakstu, kas meklējams interneta vietnē www.eParaksts.lv. Vispirms uzzinājām, kā vispār šis virtuālais eParaksts darbojas, tad ielūkojāmies, ko ar to var iesākt vienkāršais cilvēks jeb privātpersona. Savukārt tagad jau palūkosimies, kādas priekšrocības jaunais eParaksts var dāvāt biznesa videi!

Multivides žurnāls "Nākotnes parks 2.0" piedāvā jaunu, interesantu un noderīgu video. Kopā ar mums tev ir iespēja uzzināt vairāk kā citiem - un tas ir galvenais! Esam izveidojuši interesantu video apkopojumu ar papildus info un skaidrojumiem par IBM Watson mākslīgā intelekta sistēmu. IBM Watson ir jautājumu un atbilžu datorsistēma, kas spēj sniegt atbildes uz cilvēka dabiskajā valodā uzdotajiem jautājumiem. Tā ir balstīta uz 90 IBM Power750 serveriem ar kopumā 2880 procesoriem. Watson rīcībā ir 16 terabaiti operatīvās atmiņas un 4 terabaiti cietā diska atmiņas, kurā ievietota informācija aptuveni miljona grāmatu apjomā. Un visas šīs vairāku gadu pūles ir veltītas tam, lai Watson varētu piedalīties ļoti populārajā zināšanu TV šovā Jeopardy un pierādīt savas spējas sacensties zināšanās ar cilvēku! Tagad arī mums kļuva skaidrs, kāpēc IBM pārdeva savu klēpjdatoru biznesu Lenovo. Lai atrastu resursus pievērsties galvenajam!"

Piedāvājam saviem lasītājiem iepazīties ar nesen Nākotnes Parka studijā noritējušo diskusiju, kurā tika apspriests, kā šobrīd Latvijā attīstās virtuālais eParaksts, kādas funkcijas tas pilda, vai Latvijas sabiedrībai šāds instruments ir vajadzīgs, un, visbeidzot, kādas ir eParaksta nākotnes attīstības perspektīvas. Diskusijā piedalījās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Valsts televīzijas un radio centra (LVRTC) valdes loceklis Gints Kiršteins, kā arī diskusijas vadītājs Reinis Zitmanis.

Ceļā uz nosprausto mērķi vismaz vienreiz ir kārtīgi jāapdedzinās, lai to sasniegtu. Jau vairākas reizes izteikts piemērs tam ir Microsoft, kas pēc nestabilā Windows 95 spēja izlaist Windows 98, pēc tam vēlāk lēnajam un prasīgajam Windows Me sekoja joprojām aktuālais Windows XP, bet tagad pēc neveiksminieka Windows Vista kompānijas slavu centīsies saglābt Windows 7 operētājsistēma, kas pie patērētājiem nonāks oktobra beigās. ZParks.lv bija tā izdevība notestēt šo operētājsistēmu un pavērot, ar kādiem ieročiem tā grasās atkarot datorlietotāju uzticību.

Siltās vasaras dienas nudien nav īstais laiks, lai dirnētu telpās. Pat ja jums nav izdevies izcīnīt atvaļinājumu, nevajag nokārt galvu un samierināties ar domu, ka siltākie brīži jums paskries garām pa loga otru pusi. Kopā ar klēpjdatoru varat doties ārā, turklāt nezaudējot saikni ar korporatīvo pasauli. Atliek vien paņemt līdzi mobilo internetu.

Mazliet vairāk nekā pirms divām nedēļām tīmekļa tehnoloģiju pasauli pāršalca vēsts par jaunu, trokšņainu pīli līdz šim tik mierīgajā interneta pārlūkprogrammu dīķī – Google Chrome. Par šo notikumu centās uzrakstīt vai katrs sevi cienošs blogotājs vai emuārotājs, arī tehnoloģiju portāli steidza apskatīt un aprakstīt sensacionālo jaunumu. Kopā saņemot visu lasīto un redzēto, var sacīt, ka Google Chrome ir vienkāršs, ātrs, ērts un vizuāli pievilcīgs līdzeklis interneta pārlūkošanai. Un arī ... aizdomīgs. Acīgi ļaudis Chrome lietošanas noteikumos ātri pamanīja punktu, kas nosaka visa ar pārlūkprogrammas palīdzību ievadītā satura nonākšanu Google īpašumā. Google gan ātri steidza šo noteikumu punktu mīkstināt, taču mieles palika, turklāt aizdomīgākie datoriķi norādīja uz faktu, ka Chrome pastāvīgi uztur sakarus ar „mammu” – Google. Mums, protams, skaidrs, ka tas tiek darīts pārlūkprogrammas un Google pakalpojumu darbības un ērtuma uzlabošanai, tomēr laba daļa datorlietotāju vairāk vai mazāk sirgst ar paranoju un nebūt nevēlas, lai viņu aktivitātes tiktu jebkur izmantotas kaut vai anonīmu cipariņu līmenī.

Šķiet, Google gatavojas iesaistīties pilnīgi visās jomās, kas ir saistītas ar internetu. Tās jaunākais veikums ir interneta pārlūks Google Chrome, kas gatavs nopietni konkurēt ar tādiem grandiem kā Internet Explorer un Mozilla Firefox. ZParks nolēma ieskatīties, kas tad lācītim ir vēderā un ar kādiem ieročiem tad Google produkts gatavs iekarot interneta lietotāju sirdis. Testā salīdzinājām Google Chrome ar diviem pasaules populārākajiem un labākajiem interneta pārlūkiem – Mozilla Firefox 3 un Microsoft Internet Explorer 8 Beta.

Mūsdienās liela daļa no ierīcēm, kuras lietojam, darbojas uz elektrību. Brīžos, kad pazūd strāva, šķiet, ka dzīve apstājas. Nekas taču vairs nedarbojas!! Liekas, ka pat ūdens vairs izlietnē netek un gāze gāzesvadā neplūst, jo nav taču elektrības. Bet visnepatīkamāk noteikti ir pazaudēt kādu svarīgu darbu, dokumentu, ko teju teju jau gandrīz bijāt pabeidzis, tikai tāpēc, ka dators nespēj dzīvot bez elektrības. Arī es esmu dažas reizes cietis tieši šī iemesla dēļ, lieki teikt, ka pie pirmās izdevības iegādājos sev UPS jeb, latviski sakot - Bezpārtraukuma Barošanas Avotu! Es gan iegādājos stipri vienkāršu aparātu un brīdī, kad mājās pazuda elektrība, ne aci nepamirkšķinot, mierīgā garā turpināju strādāt, jo akumulatoram vajadzēja būt spējīgam uzturēt manu datoru un monitoru vismaz 15 minūtes. Žēl, ka nebiju aprēķinājis, par cik samazinās šis laika posms, ņemot vērā, ka arī monitors bija pieslēgts UPSim...

Ikviens no mums savu maizes darbu vēlas paveikt ātri un kvalitatīvi. Datormākslinieks vēlas izmantot ātru, jaudīgu datoru, ārsts - labāku diagnostikas aprīkojumu, galdnieks - labākas frēzes un virpas. Bet vai skolotājiem ir iespēja ar modernām tehnoloģijām atvieglot savu ikdienas darbu? Piemēram, vēlā darbdienas vakarā labojot 30 kontroldarbus. Izrādās, ka ir viena moderna metode, kā gan skolotājiem, gan arī skolniekiem savu ikdienas darbu skolā padarīt efektīvāku.

Par to, ka skolās ienāk modernās tehnoloģijas, neviens nebrīnās. Skolas žurnālu vietā skolotāji izmanto datorus un datu bāzes. Bez modernajām tehnoloģijām neiztiek arī mācību process. Jau esam stāstījuši, ka daudzās skolās tiek izmantota tā dēvētā elektroniskā tāfele – tehnoloģiju brīnums, kas ļauj strādāt kā uz milzīga datora ekrāna. Taču – visas šīs tāfeles ir kā grāmatas ar tukšām, baltām lapām, ja nav pieejams mācību saturs.

Cilvēkam vienmēr būs par maz. Par maz naudas, par maz baudas un par maz jaudas. Ideālu pilnību nav iespējams noturēt, taču ir iespējams sasniegt kādā momentā. Ja tā izdodas, tad noteikti vajag šo mirkli izbaudīt un gūt no tā pēc iespējas lielāku baudu. Tieši tādēļ, iespējams, EET ir izdevies radīt savās telpās ko absolūti unikālu, kas sniegs daudzas atbildes gan uz spēlētgribētāju, gan arī ekskluzīvas un neatkārtojamas tehnikas mīļu jautājumiem.

Ja runa ir par kaut kādu nebūt failu iedabūšanu uz diska – CD, DVD – tad daudziem tas process asociējas ar vārdu Nero. Pareizi! Šis zīmols tiešām nozīmē ierakstīt datus visdažādākajos diskos, ar iespēju to izdarīt maksimāli vienkārši, vai, gluži otrādi – izmainot kādus no rakstīšanas parametriem līdz pēdējam sīkumam. Protams, Nero nav vienīgā iespēja, ir arī, piemēram, operētājsistēmās integrētie risinājumi, kuri kādam var likties pilnīgi nederīgi, kādam – pietiekoši ikdienā nepieciešamajām operācijām.