Stāstīt par to, kas tad ir Micro Four Thirds standarts un kas ir fotokameras ar maināmiem objektīviem, bet bez spoguļa, šodien nav vairs vērts. Lielākā tiesa interesentu to zina jau tāpat. Tāpēc īsi un konkrēti, runa būs par jauno Olympus kameru Olympus E-PL 1, kura papildina kameru saimi ar kopējo nosaukumu PEN. Un vēl arī tas, ka kamera ir jauna, un tā ir lētāka par saviem priekštečiem. Vai tas iespaido attēla kvalitāti un kas ir mainījies, salīdzinot ar priekšgājējiem, par to šajā apskatā.

Jau ieraugot šīs kameras pirmās bildes interneta vietnēs, radās divējādas sajūtas: no vienas puses, likās, ka EOS 7D noteikti būs tāds pats kā visi tā priekšteči – garlaicīgs un pārāk vienkāršs, no otras puses, tā izskats pievilka acis un neļāva tās novērst uz ko citu. Pēc fotokameras mazliet tuvākas, ne-virtuālas apskates vēl vairāk pastiprinājās vēlme izzināt jauno kompānijas Canon gara darbu – jā, tieši gara darbu! Jo pie šī modeļa izveides, kā apgalvo Canon, tika pieaicināti 5000 fotogrāfu no dažādām pasaules valstīm. Varam secināt, ka Canon ir stingri nolēmis uzbūvēt „Perfektu fotokameru”. Vai viņiem tas ir izdevies?

Kādreiz viss bija vienkārši – bija kompaktkameras (“ziepjutrauki” jeb “ziepīši”) un spoguļkameras. Pirmās bija domātas vienkāršajiem cilvēkiem, otrās – tiem, kuri bija gatavi samierināties ar smagāku un resnāku aparātu kvalitatīvākas bildes vārdā. Toties tagad kāds ņēmis un sakrustojis “ziepīti” un spoguļkameru: proti, no spoguļkameras izmesta ārā spoguļa sistēma, tādējādi tuvinot aparāta izmērus kompaktkameru kategorijai, tajā pašā laikā saglabājot spoguļkameras attēla kvalitātes potenciālu.

Sony – ražotājs, kurš spoguļkameru tirgū ienāca pavisam nesen, pārņemot fotokameru ražošanu no agrāk tik populārās japāņu firmas Minolta. Daudzi par šo pavērsienu bija skeptiskās domās, taču drīz vien Sony parādīja, ka centīsies konkurēt pilnā nopietnībā, un pagājušās vasaras beigās Sony spoguļkameru modeļu skaits sasniedza piecus, kad tika prezentētas Sony DSLR-A500 un DSLR-A550. Šīs abas fotokameras būtībā ir ļoti līdzīgas, galvenās atšķirības – A550 lepojas ar augstākas izšķirtspējas attēla sensoru un labākas kvalitātes ekrānu.

Kamēr gaidīju pirmo fotokameru, kurā varēs ielikt SIM karti un zvanīt, Nikon ņēma un laida pasaulē fotokameru ar iebūvētu projektoru. Ideja ir laba – nereti gadās redzēt, kā burziņā vairāki cilvēki salīp ap ekrāniņu, lai apskatītu uzņemtos jautrākos viesību momentus, vai arī dod fotokameru no rokas rokā minētā iemesla dēļ. Projektors ir lielisks risinājums tieši tādai situācijai vai arī gadījumam, kad ceļojuma dienas beigās bez koncentrēšanās uz sīko ekrāniņu viesnīcas istabiņā gribas lēnām pārskatīt fotomomentos fiksēto.

Vienmēr esmu mazliet kaunējusies, ejot uz kādu tusiņu, vilkt ārā savu paveco digitālo fotokameru, kas nu galīgi vairs neatbilst šī brīža stila un funkcionalitātes standartiem. Turklāt vienmēr galvā pavīd doma, vai maz ir jēga ņemt šo aparātu uz slikti apgaismotajām tusētavām – tādas miglas bildes vien iznāks?! Bet pavisam nejauši man izdevās uz nedēļu nokļūt pie stilīgā ziepjutrauka Canon IXUS 200 – digitālās fotokameras, kuru nevienam modei līdzi sekojošam jaunietim nebūs kauns izvilkt no kabatas paziņu lokā un kuras funkcionalitāte arī ir pietiekami laba.

Canon IXUS sēriju mēs pazīstam jau sen, tā vienmēr priecējusi ar augstu kvalitāti, uzticamību un plašu modeļu klāstu. Arī šogad IXUS sēriju papildinājis ne viens vien jauns aparāts, no kuriem mums bija izdevība aplūkot tuvāk IXUS 120IS. Tās būtiskākās īpašības:
- 12 megapikseļu attēla sensors;
- 28-112 (ekviv.) milimetru optika ar optisko stabilizāciju (4x zūms, f2.8-5.9);
- sensora jutība ISO 80-1600;
- 2,7 collu ekrāns;
- HD video ieraksts.

Kad pirms pieciem gadiem iegādājos savu pirmo digitālo Samsung fotoaparātu, uzreiz nevarēju izprast dīvaino dizaina elementu blakus objektīvam – spīdīgu, perfekti hromētu un mazliet sfērisku pogu. Taču, pamanot identisku detaļu arī pēc gada nopirktajam mobilajam tālrunim, uzreiz nāca apgaismība - spīdīgā podziņa bija nekas cits kā miniatūrs spogulis, ko izmantot, ja rodas nepieciešamība nofotografēt sevi pašu.

Reiz senos laikos, kad fotokamera vēl tik tikko kļuva pa īstam pārnēsājama, optika ar fokusa attāluma maiņas jeb zūma iespēju bija pilnīga eksotika. Fotogrāfijas entuziasti un pat profesionāļi zūmoja ar kājiņām vai arī nēsāja līdzi lērumu dažāda fokusa garuma objektīvu, kuri komplektā ar tālaika fototehnikas saprāta trūkumu padarīja cienījamu ikvienu, kurš spēja uzņemt kaut cik saprotamu fotogrāfiju. Vēlāk inženieri radīja objektīvus ar maināmu fokusa attālumu, tādējādi stipri vien atvieglojot nelaimīgo knipsētāju dzīvi. Tomēr objektīvi ar zūmu izrādījās stipri vien komplicēti, tajos nācās pielietot lielāku skaitu lēcu, kas, savukārt, atstāja ietekmi uz attēla kvalitāti. Šodien tehnoloģijas ir būtiski mainījušas fotogrāfijas nozari, tomēr optikā progresa ir maz – objektīvi ar optisko tālummaiņu joprojām nozīmē kopromisu starp iespējām un attēla kvalitāti, turklāt – jo lielāks zūms, jo vairāk potenicālu problēmu ar attēlu. Tādējādi lielas optiskās tālummaiņas objektīvi savu mērķauditoriju atrod tur, kur pārnēsājamība ir svarīgāka par attēla kvalitāti, un šeit nav labāka piemēra par kompaktkamerām.

Katras jaunas lietas, tehnoloģijas, idejas, mūzikas, teātra, utt... pirmizrāde ir saistīta ar zināmu risku. Risku, ka tevi nesapratīs,vai arī tava inovācija nebūs tik revolucionāra, kā likās pašam. Bet pirmais iespaids bieži vien ir noteicošais, un svarīgi ir tas, ko saka uzreiz. Tā daudzas lieliskas tehnoloģiskās idejas ir tikušas noraktas un iznīkušais aizmirstībā tikai tāpēc, ka tām bija „bērnu kaites”, kuras tika strauji izlabotas, bet publiku tas vairs neinteresēja. Tāpēc, ja ko piedāvāt plašākam cilvēku lokam, tam jābūt nostrādātam un pārdomātam, pārdomātam līdz pēdējai niansei. 15. jūnija vakarā Berlīnē notika Eiropas prezentācija jaunam produktam un jaunai idejai vienlaikus – Olympus Micro Four Thirds standarta kamerai Olympus Pen E-P1. Arī ZParks piedalījās, un te būs iespaidi par kameru, kuru žurnālistiem bija iespējams izmēģināt pēc pilnas programmas un kuru noteikti var pieskaitīt pie tām tehnoloģiskajām idejām, kuras ir izdevušās un kurām ir liela nākotne.

Samsung laidis klajā jaunu un stilīgu 12,2 megapikseļu kompaktkameru – WB1000. Kamera apgādāta ar Schneider-KREUZNACH ražojuma objektīvu, fokusa attālums 24 mm – 120 mm, 12,2 megapikseļu attēla sensoru, 1/2,33” CCD. Vēl arī kamera spēj filmēt video ar izšķirtspēju 720p. Kamerai ir arī attēla optiskās stabilizācijas sistēma, kā arī 3 collu OLED displejs ar izšķirtspēju 480x360. Kamera izceļas ar stilīgu dizainu, un tajā tiek izmantoti jau citos aparātos redzētie analogie indikatori. Kamerai veikalos jāparādās pēc 18. jūnija, un tās cena būs aptuveni 195 lati.

Kāda ir lielākā problēma iegādājoties ciparu fotokameru??? Manuprāt, izņemot cenu, tas ir izmēra, attēla kvalitātes un iespēju samērs. Ja vēlaties labu attēla kvalitāti, tad nākas rēķināties ar palielu izmēru, pasmagu kameru, un pie nopietnas bildēšanas arī nogurumu dienas beigās to visu staipot sev līdzi. Savukārt iegādājoties nelielu un ērtu kompaktkameru, diemžēl vairumā gadījumu nākas zaudēt attēla kvalitātes jomā. Šie aspekti padara izvēli reizēm ļoti grūtu. Bet iespējams, ka var apvienot nelielu svaru ar spoguļkameras attēla kvalitāti. Tā vismaz domā Olympus, un laiž klajā jau otro mazgabarīta spoguļkameru E-620. Šis jaunums arī mūsu apskatā.